Skolas izstāžu zālē no 8. oktobra skatāma mākslinieces Birutas Jansones zīmējumu izstāde "Birutas stāstiņi".
Tikšanās ar mākslinieci 14. oktobrī plkst. 15.00.
Biruta Jansone par sevi un savu izstādi stāsta:
Esmu dzimusi svētdienā, 1949. gada 16. janvāra naktī, pēc mammas vārdiem, pulksten trijos. Papīros kā dzimšanas vieta ierakstīta Rīga, bet faktiski nācu pasaulē Bulduru dzemdību namā, skaistā Jūrmalas villā.
Pirmais manas personas vērtējums nāca no vecmātes: būtu bijis skaists puisītis. Taču es, izrādās, piedzimu kā meitene. Brīnišķīgi!
no BIRUTAS JANSONES CV:
Izglītība
2003. Latvijas mākslas akadēmija. Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā
1968.-1975. Valsts mākslas akadēmija. Mākslinieka gleznotāja pedagoga kvalifikācija
1960.-1967. J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola
1956.-1960. Rīgas 3. vidusskola
Un tad sākas darbs. Par to stāstīt ir ļoti vienkārši – 2 (divas) darba vietas. Pie tam tās abas kopā ar vīru Jāni Robertu Jansonu radītas.
1976. gadā nodibinājām Valmieras bērnu mākslas skolu, kuru vadīju 15 gadus. Pirms doties prom no Valmieras, likām pamatus filiālei, kas mūsu bijušās skolnieces Antras un viņas vīra Jāņa Galzonu rokās kļuvusi par Rūjienas mākslas skolu.
Mūsu lielākais projekts bija Skaņkalnes mākslas skola “Akmeņkalnos”, vēlāk – Mazsalacas mākslas skola. Tur pagāja mazliet vairāk kā 25 gadi.
Paralēli audzinājām bērnus – Tiju, Nilsu, Intu. Vēlāk atradām laiku arī mazbērniem. Šobrīd priecājamies jau par mazmazbērniem.
No 1976. gada abi radoši strādājam un aktīvi piedalāmies izstādēs Latvijā un aiz tās robežām.
Mani darbi atrodas Latvijas Mākslas fondā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja kolekcijā, Museum Ludvig Koeln un privātpersonu kolekcijās Latvijā, Krievijā, Dānijā, Vācijā, Kanādā, Izraēlā, Francijā u.c.
2018. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā tiku apbalvota ar Atzinības krustu.
Izstāde “Birutas stāstiņi” ir zīmējumu sērija, kas radusies laikā no 2018.-2022. gadam.
Līdz šim es galvenokārt gleznoju ar akvareli vai zīmēju ar grafīta zīmuli. 40+ gadus strādājot mākslas skolā, ierasti bija dot skolēniem uzdevumus, kas atraisīja iztēli, iedvesmoja eksperimentēt un attīstīt radošumu. Izdomāt uzdevumus šajā dzīves periodā bija veids, kā es piepildīju savu radošumu. Nu skolas darbs beidzies un varu izdomāt uzdevumus vien pati sev.
Tāpēc radās ideja zīmēt uz melna papīra – kā eksperiments, kā izaicinājums pašai sev.
Māksliniece Anita Jansone Zirnīte reiz man teica: Biruta, tu esi rokdarbniece! Bet mākslas vēsturniece Baiba Magdalēna Eglīte man teikusi, ka esmu kontrastu cilvēks. To tad arī ieliku šajos zīmējumos. Un arī vēlēšanos parunāt, pastāstīt, par ko domāju, kas priecē, kas sāp. Izstāstīt par to, ko mēdz rakstīt dienasgrāmatā, par ko papļāpā pie tējas tases, dalīties ar to, kas man ir svarīgs. Tāda privāta saruna publiskā veidā.
